Latvija uzrāda pārliecinošu elektroauto pieprasījuma izaugsmi šī gada pirmo sešu mēnešu laikā. Salīdzinot jauniegādāto elektroauto skaitu pirmajā pusgadā ar to pašu laiku aizvadītajā gadā, pieprasījuma pieaugums ir 119% jeb kopējais elektroauto skaits ir palielinājies par 901, liecina elektroauto uzlādes tīkla “Eleport” apkopotie dati par Baltijā un Polijā esošo elektroauto pieprasījuma dinamiku un uzlādes infrastruktūru.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 5,0%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 3,5%, autodegvielas – palielinājās par 5,2%.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eiro zonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms – robu gana daudz.

Pērkot lietotu spēkratu, iespējams, pirmo pircēji pamana tieši auto nobraukumu. Kā nekā kopējais veikto kilometru skaits norāda uz zināmu mašīnas nolietojuma pakāpi. Auto nozares datu pētniecības uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā, kur aplūkotas 14 Eiropas valstis, atklāts, ka, paaugstinoties automašīnas vecumam, pieaug arī iespējamība, ka tai ir “attīts” nobraukums.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jaunākais "EY" uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums "EY CEO Outlook Pulse" parāda, ka teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs. Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

Ekonomikas izaugsmei otrajā ceturksnī sabremzējoties, lēnāks kļuvis arī bezdarba samazinājums, kamēr iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis turpina palielināties, atjaunojoties pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un ekonomiski mazāk aktīvo Ukrainas bēgļu uzņemšanas pagājušajā gadā. Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bijis 6,4% – par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada un tāds pats kā šā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nodokļu parādi ir viens no signāliem, kam jāpievērš īpaša vērība, izvērtējot sadarbības nosacījumus ar saviem klientiem, vēsta Lursoft. Situācijās, kad esošajam vai potenciālajam klientam jau ir reģistrēti nodokļu parādi, tas ir viens no punktiem, kas norāda uz to, ka konkrētajam uzņēmumam pastāv grūtības veikt savas saistības.

2023.gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,4 mljrd. eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 13%, bet importa vērtība – par 4,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot tiešsaistes platformu darbību, ir identificējusi tiešsaistes platformu praksi, kas var radīt risku konkurences ierobežošanai, vienlaikus secinot, ka tiešsaistes platformas veicina konkurenci starp uzņēmumiem, kas izmanto to pakalpojumus, kā arī rada ieguvumus patērētājiem.

Salīdzinot 2022. un 2023.gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,7%. Precēm tas pieauga par 0,6%, bet pakalpojumiem – par 1,1%.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati norāda, ka gada inflācija samazinājusies līdz 6,4%. Šāds gada inflācijas apmērs ir mazākais kopš 2021.gada novembra.

2023.gada sešos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 483,8 milj. eiro jeb 41% no šogad plānotajiem 1,2 mljrd. eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda investīciju projektiem. Tas ir divas reizes vairāk nekā 2022.gada sešos mēnešos (227 milj. eiro). Investīciju temps ir dinamisks katru mēnesi.

Lielākā daļa jeb 83% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī nepieciešami darba tirgus regulējumi. Tas noskaidrots pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma “Biuro” pasūtītajā iedzīvotāju aptaujā, kas veikta šā gada maija beigās.