Kopīpašums – kā pārdot?
2024-02-13
Dita Buša, SIA “TGS Baltic zvērinātu advokātu birojs”, zvērināta advokāte
Klausies
Kopīpašums ir mūsu realitāte, kas ik dienas veidojas no jauna – ne tikai savstarpēju darījumu ceļā, bet arī mantošanas gadījumā. Tieši mantojuma sadales rezultātā vai laulības šķiršanas laikā izveidotie kopīpašumi visbiežāk rada grūtības to saimniekiem gan ikdienā, gan domājot par pārdošanu. Kā rīkoties, kad vadzis ir lūzis vai radusies vēlme atbrīvoties no īpašuma, jo tas vienkārši kļuvis lieks?
Civillikuma (CL) 1067.pantā skaidrots, ka kopīpašuma tiesība ir tāda īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs.
Pārdot kā vienotu veselu
Nekustamā īpašuma atrašanās kopīpašumā viennozīmīgi ietekmē tā iespējamo pārdošanas cenu, jo katram jaunam daļas īpašniekam būs jāsaskaras ar tām pašām grūtībām un nepieciešamību pieņemt saistošus lēmumus kopā ar pārējiem kopīpašniekiem. Līdz ar to īpašuma daļas pārdošanas cena vienmēr būs zemāka nekā gadījumā, ja tiktu pārdots viss īpašums un nauda attiecīgi sadalīta daļu īpašniekiem.
Apzinoties šo cenu atšķirību, kopīpašniekiem vislabvēlīgākais risinājums ir nolikt malā savas nesaskaņas uz īpašuma pārdošanas laiku, jo kopā būs jāpiekrīt ne tikai tā pārdošanas cenai, bet arī visiem pārējiem darījuma noteikumiem – pirkuma samaksas kārtībai, īpašuma atbrīvošanai un nodošanai, sankcijām par kādu noteikumu pārkāpšanu un citām detaļām. Gadījumos, kad tiek slēgts līgums ar banku par darījuma konta apkalpošanu vai izmantots notāra naudas glabājums, pusēm būs jāsaskaņo arī tā noteikumi.
Praktiski pārdošanas darījuma saskaņošanai vislabāk no sava vidus pilnvarot vienu kopīpašnieku, kas salāgo visu iesaistīto pušu viedokļus un prezentē tos kā vienotu pozīciju. Šādam pārstāvim pietiek ar mutisku pārējo pušu pilnvarojumu, ja pircējs tam uzticas un līgumu katrs kopīpašnieks parakstīs pats. Vienmēr pieejama alternatīva ir izsniegt kādam pilnvaru notariāla akta veidā un, ja nepieciešams, noteikt tajā minimālo pieļaujamo pārdošanas cenu vai citus pilnvarnieka ierobežojumus. Pilnvarotā persona varēs īpašnieku vārdā parakstīt arī nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai un kārtot citas formalitātes. Jāatceras, ka saskaņā ar CL 1068.pantu rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.
Lasītājs jautā: Uz cik ilgu laiku uzņēmuma – sabiedrības ar ierobežotu atbildību – īpašnieks var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, atlaist darbiniekus? Kādas deklarācijas un pārskati šajā periodā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā?
Juridiski padomi
06:00, 18. Feb. 2025
Uzņēmēju saražotās preces pārsvarā domātas plašam potenciālo pircēju lokam, tomēr ir gadījumi, kad prece tiek gatavota īpaši pēc konkrēta pircēja pieprasījuma. Vai tad, ja pircējs grib no šāda pasūtījuma atteikties, par to nesamaksājot, pārdevējam tam būtu jāpiekrīt? Kā uzņēmējam rīkoties vispareizāk, lai viņam šādos gadījumos nerastos zaudējumi?
Juridiski padomi
06:00, 4. Feb. 2025
Pēc animācijas filmas “Straume” iznākšanas un skatītāju siržu iekarošanas tās galvenais varonis – tumši pelēkais kaķis – ir kļuvis tik populārs, ka parādās uz krekliņiem, krūzēm, biroja precēm un citur. Un šis nebūt nav vienīgais tēls, kas naski tiek izmantots ar filmas veidošanu nesaistītu uzņēmumu peļņas gūšanas nolūkos. Vai tas ir likumīgi? Kādos gadījumos nepieciešama atļauja izmantot multfilmas tēlus, bet kuros tā nav nepieciešama?
Juridiski padomi
06:00, 29. Jan. 2025
Līdz ar Halovīnu Ķīnas interneta tirdzniecības platformu milzi “Temu” piemeklēja baiss pārsteigums – Eiropas Komisijas (EK) lēmums uzsākt izmeklēšanu par iespējamiem Digitālo pakalpojumu akta (DPA) pārkāpumiem. Kur “Temu” kļūdījās, un kādus iespējamos pārkāpumus tas pieļāva? Kāda ir DPA ietekme uz uzņēmumiem Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 28. Jan. 2025
Strauji mainīgajā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas vidē attiecības starp iepircējiem un piegādātājiem ir ļoti svarīgas. Nodrošināt, ka šīs attiecības tiek veidotas, pamatojoties uz godīgumu un pārredzamību, ir ne tikai labas uzņēmējdarbības prakses, bet arī normatīvo aktu ievērošanas un ētiskās atbildības jautājums. Tādēļ sadarbībā starp piegādātājiem un iepircējiem ir svarīgi ievērot gan juridiskās normas, gan ētikas principus, lai nodrošinātu klientu uzticību, ātru un kvalitatīvu preču piegādi.
Juridiski padomi
06:00, 23. Jan. 2025
Covid-19 pandēmijas laika prasības veikt darbu attālināti ieviesa paliekošas pārmaiņas daudzu darbinieku dzīvē, proti daļa darbinieku joprojām turpina daļēji vai pilnībā strādāt attālināti. Līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums par darba devēja informācijas aizsardzību attālinātā darba gadījumā. Kā ievērot konfidencialitāti un pasargāt komercnoslēpumu no izpaušanas attālinātā darba gadījumā?
Juridiski padomi
06:00, 21. Jan. 2025
Laikā, kad modernās tehnoloģijas ir katra augoša uzņēmuma dzinējspēks, gan Latvijas uzņēmumos, gan publiskās pārvaldes iestādēs jāstiprina arī kiberdrošība. Tāpēc 2024.gada 1.septembrī stājās spēkā Nacionālās kiberdrošības likums. Kādas izmaiņas paredzētas jaunajā likumā un kas jādara uzņēmumiem, lai atbilstu jaunajām prasībām?
Juridiski padomi
06:00, 7. Jan. 2025
Vizuālā identitāte būtiski palīdz ikvienam uzņēmumam veidot atpazīstamību un uzticību klientu acīs. Tā sevī ietver dažādus vizuālos elementus, kas kopā veido unikālu un atšķirīgu uzņēmuma tēlu. Tomēr, pieaugot konkurencei un digitālajai videi kļūstot arvien nozīmīgākai, pieaug arī risks saskarties ar vizuālās identitātes zādzību. Kā atpazīt identitātes zādzību un kā rīkoties, ja tā ir nozagta?
Juridiski padomi
09:00, 30. Dec. 2024
Koplietošanas auto platformas, piemēram, “CityBee”, “Carguru”, “OxDrive”, “Bolt Drive”, ir kļuvušas par pilsētas mobilitātes stūrakmeni, kas ļauj izmantot transportlīdzekļus bez ilgtermiņa saistībām. Līdz ar šo pakalpojumu popularitātes pieaugumu aktualizējušās arī vairākas problēmas, kad koplietošanas auto lietotājam ir jāmaksā sods par nodarījumu, ko tas nav veicis, piemēram, jāmaksā par sasistu auto. Šī situācija aktualizējusi arī jautājumu par koplietošanas platformu sasniedzamību, konkrēti – tās nevar sazvanīt, lai informētu par kādu problēmu. Un no šīs situācijas rodas jautājums – vai platformām obligāti jābūt sazvanāmām?
Juridiski padomi
06:00, 30. Dec. 2024
Autortiesību aizsardzība tiešsaistē ir svarīga ne vien tiesību īpašnieku un radošo nozaru aizsardzībai, bet arī valsts ekonomikai un informatīvās telpas drošībai. Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, interneta pirātisms ir izplatīta problēma. Lai to risinātu, ir izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā. Kas mainīsies un kas jāatceras, piemērojot šo regulējumu?
Juridiski padomi
09:00, 23. Dec. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?
Klausies
Juridiski padomi
09:00, 23. Dec. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums izmaksā darbiniekiem prēmijas vienu reizi gadā atbilstoši viņu sasniegumiem. Vai prēmija par iepriekšējā gada rezultātiem jāizmaksā arī maternitātes atvaļinājumā, uz slimības lapas vai ilgstošā bezalgas atvaļinājumā esošam darbiniekam?
Juridiski padomi
06:00, 23. Dec. 2024
Lai arī Latvijā nav tradicionālo fosilo energoresursu (ogļu, naftas) ieguves vietu, valsts ir bagāta ar citiem izrakteņiem, kurus izmanto, piemēram, kā izejvielu būvmateriālu ražošanā (ģipšakmens, kaļkakmens, saldūdens kaļķiezis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls, smilts-grants, mālsmilts). Kādas sekas var iestāties, ja netiek ievērotas derīgo izrakteņu iegūšanas prasības?
Juridiski padomi
09:00, 10. Dec. 2024
Lasītājs jautā: Vai valdes loceklim var apmaksāt dzīvokļa īres izdevumus? Vai arī šāda apmaksa uzskatāma par valdes locekļa atlīdzību?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 6. Dec. 2024
2024.gada 26.martā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā direktīva 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza direktīvu 2005/29/EK un 2011/83/ES, jeb Zaļās pārkārtošanās akts. Kas mainīsies uzņēmējiem un patērētājiem?
Juridiski padomi
06:00, 28. Nov. 2024